73670

Aicina līdz novembra beigām ziedot grāmatai par trimdas garīgo darbinieku un sirdscilvēku Kazimiru Vilni
Apskatīt komentārus (1)






LATVIJĀ TOP GRĀMATA PAR TRIMDAS GARĪGO DARBINIEKU UN SIRDSCILVĒKU - MĀCĪTĀJU KAZIMIRU VILNI. Tautieši Zviedrijā, Vācijā, Latvijā un citur pasaulē joprojām sirsnīgi aicināti līdz šā gada 30. novembrim ziedot grāmatas tapšanai. 

20. gadsimta likteņstāsti – tās ir ne vien nozīmīgas liecības par Latvijas vēstures skarbajiem līkločiem, bet arī vēstījums par kara, trimdas un Padomju varas represiju nežēlīgajā virpulī ierauto līdzcilvēku piedzīvoto, pārdzīvoto un skarbajos apstākļos paveikto. Laikā, kad mūsdienu cilvēks nereti jau ir noguris no smagnēju vēstures un politisku jautājumu šķetināšanas, viens no veidiem, kā rosināt interesi par būtiskiem Latvijas vēstures notikumiem un nodot zināšanas par tiem nākamajām paaudzēm, ir tieši individuāli, atsevišķu cilvēku pieredzes stāsti, jeb likteņstāsti. Topošā grāmata par mācītāju Kazimiru Vilni un viņa dzīvi Latvijā un Zviedrijā ir viens no šādiem biogrāfiskiem likteņstāstiem, kas neatstās lasītāju vienaldzīgu.


Kazimira Viļņa dzīve un darbs veltīti garīgumam, Latvijai un tās cilvēkiem
 

Kazimirs Vilnis piedzima 1907. gada 18. novembrī Nautrēnu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā, iesvētīts par priesteri 1933. gadā. 1933.–1934. gadā strādājis Rīgas Sāpju Dievmātes draudzē, kur bijis vikārs un skolu kapelāns. No 1934. līdz 1944. gadam bijis Kristus Karaļa draudzes prāvests. Tajā pašā laikā cēlis Kristus Karaļa baznīcu Mežaparkā un darbus turpinājis arī kara laikā. 1941. gada vasarā līdz ar Padomju okupācijas varas nostiprināšanos un tās īstenotajām represijām pret garīdzniecību, K.Vilnis tika pārcelts darbā uz Vidsmuižas draudzi Rēzeknes rajonā. Atmiņās dalās K.Viļņa māsas meita Felicija Mičāne: ”Ātri vien (arī) tur pie viņa ieradās čekisti un lika parakstīt apņemšanos, ka (viņš) ziņos par padomju varai nelojālajiem iedzīvotājiem. Kad viņš atteicās to darīt, (viņu) piesēja pie zirga pajūga un, zirgu dzenot rikšos, viņam bija jāskrien līdzi ap 30km līdz Rēzeknei. Tur viņu ielika čekas pagrabā, spīdzināja un lika parakstīt šo dokumentu, kuru viņš tā arī neparakstīja.” 

Kazimira Viļņa biogrāfijā ir arī cita, pieminēšanas vērta lappuse, kas veltīta milzu pilsoniskai un cilvēciskai drosmei, kad vācu laikā, riskējot ar savu dzīvību, baznīcas jaunbūvē Mežaparkā viņš slēpis ebreju jaunieti Dāvidu Packinu. D. Packins izglābies. Daudzus gadus vēlāk K.Viļņa bērēs atvadu runā Dāvids Packins sacījis: ”Es nekad neaizmirsīšu, kā bēgot no nacistiem, es biju bez darba, bez tuviniekiem, kas varētu man palīdzēt. Kad apstājos pie tēva Viļņa durvīm, es biju laipni lūgts. Viņš pieņēma mani ar atplestām rokām un lūdza sēsties pie viņa klātā galda. Labais tēvs Vilnis man atdeva pašcieņu un spēku cīnīties ar dzīvi. Viņš turēja mani slepenībā vairāk kā gadu, neskatoties uz to, ka tas viņam pašam bija bīstami.” Kazimiram Vilnim 2008. gadā (pēc nāves) Izraēlas valdība piešķīrusi „Taisnīgā starp tautām” titulu. 

Arī vidējās un vecākās paaudzes latviešiem Zviedrijā, Vācijā, Amerikā un citviet, Kazimira Viļņa vārds, iespējams, nebūs svešs. Pēc 1944. gada priesteris K. Vilnis aktīvi darbojies trimdā (Zviedrijā), kur centies apvienot svešumā izklīdušos latviešus, cēlis baznīcas un dibinājis draudzes. Laikabiedri atceras, ka K.Vilnis jau kopš ierašanās bēgļu gaitās Zviedrijā uzņēmās iniciatīvu par tautiešu garīgo aprūpi un iespēju robežās arī sadzīvisku problēmu risināšanu. Viņa vadībā Zviedrijā turpmākajos gados tika uzceltas baznīcas - Eskilstūnā, Fālunā un draudzes nams Sogmīrā. Daudzus gadus latviešu jaunieši brauca uz viņa baznīcas īpašumu Sogmīrā, lai slēpotu un uzturētu latvisku kopību.
 

      Jau 1946. gadā K. Vilnis sācis izdot mēnešrakstu „Dzimtenes Balss” (lūdzam nesajaukt ar identiska nosaukuma Padomju propagandas laikrakstu!). K. Vilnis, būdams trimdā, allaž aicinājis tautiešus stāties preses cīnītāju rindās gan kā rakstītājus, gan kā izplatītājus un atbalstītājus, jo neesot šeit braukuši pelnīt un krāt naudu, bet gan cīnīties par savas dzimtenes Latvijas brīvību un neatkarību. Savdabīgi, ka šis K.Viļņa aicinājums nav zaudējis aktualitāti arī šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad mediju un interneta telpā regulāri redzami organizēti mēģinājumi nomelnot un diskreditēt Latvijas un Baltijas valstu valstiskumu, neatkarību un piederību Eiropai.


      No 1974. gada K. Vilnis izdevis gadagrāmatu „Dzimtenes kalendārs” ar apjomīgu kultūrvēsturisku un literāru rakstu pielikumu. Ap „Dzimtenes kalendāru” pulcējušies visas Stokholmas un citurienes latviešu intelektuāļi. Dzejoļus te publicējuši: Andrejs Eglītis, Mirdza Čulbe, A. G. Irbe, Juris Kronbergs, Karmena Kurzemniece, Arvīds Melliņš, Francis Murāns, Veronika Strēlerte, Marija Stroda un Paulīne Zalāne. Prozas darbus publicējuši Jānis Klīdzējs, Marija Stroda un Mirdza Čulbe. Publicēti daudzi raksti arī par Latvijas, Rīgas senatni u. c.


            Kazimirs Vilnis miris 1988. gada 27. janvārī un apglabāts Stokholmā. 


Grāmatas nozīme un finansēšana no saziedotiem līdzekļiem  


      Topošajā grāmatā ar nosaukumu „Kazimirs Vilnis” apkopoti gan biogrāfiski materiāli par katoļu priesteri, kultūras darbinieku un Latvijas patriotu Kazimiru Vilni (1907–1988), laikabiedru un ģimenes atmiņas, gan arī fakti par Latvijas, Zviedrijas un latviešu emigrācijas vēsturi. Materiālu grāmatas tapšanai par K. Viļņa dzīvi Latvijā un Zviedrijā uzsāka viņa līdzgaitnieks, ērģelnieks un tuvākais palīgs Vladislavs Krauklis. Pēc V. Kraukļa pēkšņās nāves, darbu pie grāmatas pabeigšanas turpināja K. Viļņa tuvinieki, īpaši māsas vecākā meita, bijusī latviešu valodas skolotāja Antoņina. Savukārt grāmatas izdošanu apņēmusies veikt Jāņa Elkšņa vadītā Latgales Kultūras Centra izdevniecība. Grāmata iecerēta ne vien kā vēsturiska liecība, bet arī atgādinājums un mudinājums jaunajām paaudzēm būt aktīviem, uzņemoties rūpes un atbildību par Latvijas šodienu un nākotni.

      
      Patlaban saziedoti 70% no grāmatas izdošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, kas ļāvis grāmatu nodot elektroniskai salikšanai un rediģēšanai, taču grāmatas pabeigšanai un paraugeksemplāru nodrošināšanai bibliotēkām Latvijā vēl nepieciešami līdzekļi, kurus latviešu sabiedrību ārvalstīs un Latvijā aicina ziedot Kazimira Viļņa ģimene un izdevēji. Ar Zviedrijas Latviešu Apvienības gādību grāmatas tapšanai par Kazimiru Vilni patlaban noris ziedojumu vākšanas akcija, kurā aicināti iesaistīties un ziedot arī tautieši Zviedrijā, Vācijā, Latvijā un citur pasaulē. Ziedot iespējams līdz 2016. gada 30. novembrim, maksājuma mērķī norādot “grāmatai par K.Vilni”:


- ar bankas pārskaitījumu Zviedrijas Latviešu Apvienības (Letternas Riksförbund i Sverige) bankas Plus giro konts 250833-1 

- ar Pay Pal drošo starptautisko maksājumu sistēmu internetā www.ZLA.se sadaļā Ziedo Zviedrijas Latviešu Apvienībai (var maksāt arī ar bankas karti vai kredītkarti).

Ja jums ir jautājumi par topošo grāmatu, aicinām sazināties ar projekta veicinātāju Zviedrijā Zuzannu Kancāns, rakstot e-pastu vai zvanot pa tālruni +46(0)73 7817855 un +46(0) 08-86 67 30. 



Grāmatas autori - Kazimira Viļņa tuvinieki Latvijā un izdevēji pateicas visiem ziedotājiem un cer, ka nākamgad, Kazimira Viļņa 110 gadu jubilejas gadā, kas aprit zīmīgajā 18. novembrī, grāmata nonāks pie lasītājiem Latvijā, Zviedrijā un citur pasaulē!



 

Biogrāfiski dati par Kazimiru Vilni


Kazimirs Vilnis ir dzimis 1907. gada 18. novembrī Nautrēnu draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1933. gada 25. maijā Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikārs un skolu kapelāns (1933-1934), Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests (1934-1944).  1944. gada rudenī prāvests nokļuvis bēgļu gaitās Zviedrijā, apmeties uz dzīvi pie Zviedrijas bīskapa Millera un kalpojis katoļu draudzēs Zviedrijā un Dānijā. 1946. gadā Zviedrijā sācis izdot katoļu mēnešrakstu „Dzimtenes Balss”. 1948. gadā norīkots darbā Eskilstūnā, kur prāvests Vilnis izveidojis draudzi un uzcēlis dievnamu – Svētā Krusta kapelu. 1965. gadā pārcelts uz Fālunu. Arī tur 1972. gadā tiek uzcelta baznīca. 1974. gadā sācis izdot trimdas latviešu autoru rakstu krājumu „Dzimtenes kalendārs”. Miris 1988. gada 27. janvārī Zviedrijā, apbedīts Stokholmā. Kazimiram Vilnim 2008. gadā (pēc nāves) Izraēlas valdība piešķīrusi „Taisnīgā starp tautām” titulu.

 

Raksta ilustrācijai izmantots nezināma autora, 1948. gadā Zviedrijā veikts, K.Viļņa fotouzņēmums no topošās grāmatas, kā arī Kristus Karaļa dradzes baznīcas foto (2015) no www.citariga.lv arhīva. 




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA





Ziedo
Zviedrijas Latviešu Apvienībai




Latvijai 100. Es esmu Latvija. Tu arī!


ZLA iesaka