Aizsaulē aizgājis Pēteris Jansons – leģendārais bēgļu laivu vedējs



 

PIEMINAM PĒTERI JANSONU, 1922.g 5.novembris - 2020.g 30.aprīlis

 

1943.gadā, Otrā pasaules kara laikā, Pēteris Jansons no Latvijas bēga uz Gotlandi, lai izvairītos no iesaukšanas vācu okupantu armijā.

Kad izveidojās Kurzemes “katls”, Kurzemes krastā tūkstošiem cilvēku kā pēdējo, izvēlējās bīstamo pārbraukšanu ar laivām, lai aizbēgtu no padomju okupācijas. Pēteris savos 29 braucienos pāri jūrai drošībā uz Gotlandi pārveda ap 2000 bēgļu.

Gotlandē viņš satika zviedru meiteni Ingu. Sākumā jaunā ģimene dzīvoja pie Ingas vecmāmiņas, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi Stokholmā. 

1995.gadā Pēteris un Inga atgriezās Gotlandē, iemīļotajā Rūtē netālu no jūras, kur “skats varēja aizklīst līdz Dzimtenei un kur rozes zied līdz Ziemassvētkiem.” 

Kad viņu apmeklēja gan vietējie, gan cilvēki no tālienes, Pēteris labprāt stāstīja par karu, par dzīvi trimdā, kā arī par apstākļiem okupētajā Latvijā. 1999.gadā viņš, kopā ar vēl diviem bēgļu laivu vadītājiem, saņēma Triju zvaigžņu ordeni. 2000.gadā Pēteris Jansons piedalījās pieminekļa "Cerību bura" atklāšanā Jūrkalnes krastā. Gotlandē viņš piedalījās izstādes "Bēgļu laivas" atklāšanā, sēru vītola stādīšanas ceremonijā pie Bēgļu avota, vēl nesen, rudenī, savā dzimšanas dienā, Pēteris ar savām atmiņām dalījās Bēgļu avota 75.gadadienā pie Kathamarsvīkas kopā ar ZLA un latviešu jauniešiem no Stokholmas.

Pētera Jansona atmiņu stāstus var lasīt Valentīnes Lasmanes grāmatā "Pāri jūrai", dzīvesstāstu pētnieku veidotajā grāmatā "Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem" un zviedru valodā izdotajā B.G. Holmerta grāmatā "Gotland under beredskapsåren 1939-1945". Mazmeita Marie Jansone par savu vectēvu ir izveidojusi filmu zviedru valodā "Med livet som insats" – “”Riskējot ar dzīvību”. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloğijas institūtā pašlaik tiek gatavots atmiņu krājums "Bezbailīgie".

Pēteri Jansonu dziļā pateicībā piemiņā paturēs Zviedrijas latvieši, draugi Latvijā un zviedru draugi Gotlandē. Atcerēsimies viņa vārdus: " Man nekad nebija bail. Kas jādara, tas jādara". 

Savā mūžā Pēteris bija ticis cauri daudzām grūtām un bīstamām situācijām, bet Covid-19 viņu pieveica.

Lai viņam vieglas smiltis.

Māra Strautmane,

LNF

   


 
      Atpakaļ


Ziedo
Zviedrijas Latviešu Apvienībai




TDK Zibenītis (Zviedrija) gatavojas ELKS un Dublinai  


Visas ziņas
ZLA iesaka