Midsommar – tiešā tulkojumā no zviedru valodas- ir vasaras viduspunkts, vasaras saulgrieži. Atšķirībā no latviešiem, kuri svin Līgo vakaru vienmēr vienā un tajā pašā datumā pirms Jāņu dienas, lai kurā nedēļas dienā tas arī ”iekrīt”, Zviedrijā tas vienmēr tiek svinēts piektdien nevis kādā konkrētā datumā, laika posmā starp 19. un 26. jūniju. Līdz 1953.gadam, 24. jūnijs, tika saukts par Jāņa Kristītāja dienu un svinēts tāpat kā Igaunijā, Latvijā un Norvēģijā noteiktā datumā. Vasaras saulgriežu vakars tāpat kā Ziemassvētku vakars ir vieni no vissvarīgākajiem svētkiem Zviedrijā. Daudziem tas nozīmē arī atvaļinājuma perioda sākumu. Ja Ziemassvētki galvenokārt ir ģimenes svētki, tad vasaras saulgriežus parasti svin plašākā sabiedrībā, bieži vien galdus rotājot ar nacionālo karogu.
Tradīcijas
Zviedru saulgriežu svinības sākas dienas vidū, kad notiek rotaļas un dejas ap ziediem un zaļumiem rotāto “kārti”, kura parasti ir veidota liela krusta veidolā. Sanākušie “Jāņu” bērni saulgriežu svinību kārti rotā ar iepriekš salasītajiem ziediem, uzkarinot vainagu pašā vidū, tad to visi kopā uzceļ vertikāli un novieto laukuma vidū, ap kuru tad norisinās rotaļās iešana. Viena no populārākajām rotaļdziesmām redzama latviešu filmā “Emīla nedarbi”, kur sanākušie viesi dejo visiem Zviedrijā labi zināmo mazo vardīšu deju, zviedriski “Små grodorna”. Saulgriežos ir arī citas izklaides un aktivitātes, piemēram, laimes aka, lekšana maisos, loterija, arī mums latviešiem tik pierastā ziedu vainagu pīšana ir izplatīta, uzskatot, ka “maģisks” iepīto ziedu skaits vainagā ir septiņi vai deviņi.
Ēdiens
Saulgriežu laikā Zviedrijā ir ierasts ēst zivis: diļļu siļķes, sinepju siļķes, vienkārši marinētas siļķes, lasi, reņģes. Visiecienītākās ir klasiskās marinētās siļķes (inlagd sill). Pie ēdieniem pieder arī maurloki, svaigi kartupeļi ar dillēm, zemenes desertam vai zemeņu torte ar putukrējumu. Jāpiebilst, ka svaigu kartupeļu un siļķu tradīcija ir samērā jauna. Tiek uzskatīts, ka šī tradīcija aizsākās lielajās pilsētās 1920. gados. Pie tradīcijām pieder arī snaps (degvīns) pie maltītes.
Tāpat kā Latvijā arī Zviedrijā agrāk saulgriežu nakti dēvēja par maģisku laiku, kad daba ir piepildīta ar pārdabiskiem spēkiem, tāpēc ārstniecības augus ieteica ievākt tieši saulgriežu naktī. Agrāk tika sieti tā sauktie “Jāņu” pušķi, kurus žāvēja, lai saglabātu saulgriežu spēku visa gada garumā. Senāk ticēja, ka saulgriežos jāstaigā basām kājām, lai gada laikā paliktu stiprs un vesels.
Kristīne Dannenberga, kura ir piedalījusies daudzās Zviedrijas saulgriežu svinībās kā zviedru tautas deju grupas dalībniece piebilst: ”Saulgriežos daudzi ģērbjas tautas tērpos, īpaši Dālarna novadā. Daudzās pašvaldībās tautas tradīciju un deju kopas organizē gan rotaļas, gan tautas deju priekšnesumus. Zviedru tradicionālās tautas dejas vairāk līdzinās latviešu etnogrāfiskajām dejām, tās parasti nav straujas. Dejas laikā pāri veido dažādus rakstus, ķēdes, apļus, notiek pāru maiņas. Bez klasiskās “Vardīšu” rotaļas, kas ir labi zināma un populāra bērnu un vecāku vidū, zviedriem ir daudz citu rotaļu. Kas atteicas uz ziedu vainagiem, Zviedrijā vainagus liek gan jaunas meitas, gan arī precētas sievas. Parasti piektdiena pirms saulgriežiem ir brīvdiena, tāpēc daudzi jau ceturtdienas vakarā dodas uz savām vasaras mājiņām.”
