2024.gadā no 13. līdz 15. septembrim Gotlandē un no 28. līdz 29. septembrim Jūras vēstures muzejā Zviedrijas latviešu apvienība sadarbībā ar ZLA nodaļām un interešu grupām veido atceres pasākumus ”80 gadi pēc…”. Pasākumi ir veltīti tiem Baltijas valstu bēgļiem, kuri Otrā pasaules kara beigās bēga no nacistu un padomju terora pāri jūrai uz Gotlandi.
Gotlandē pasākums tiks organizēts kopā ar visu trīs Baltijas valstu vēstniecībām un Igaunijas un Latvijas goda konsuliem Gotlandē. Pasākums Jūrniecības vēstures muzejā uzskatāms kā papildinājums un turpinājums pasākumam Gotlandē.
Gotlandē tiek plānota deju kolektīva “Zibenītis”, Kristera ansambļa, Viduszviedrijas nodaļas, kā arī Gotlandē dzīvojošo latviešu piedalīšanās kopējā koncertā ar Igaunijas un Gotlandes radošo kopu uzstāšanos. Jūras vēstures muzejā par tēmu “Stāsta mazbērni” paredzētas izstādes, RaDi Latvieši video projekts, kā arī Zviedrijas latviešu radošo kopu uzstāšanās.
Papildus informācija:
2022.gada septembra beigās Jūrniecības vēstures muzejā (Sjöhistoriska museet) tika atklāta izstāde “Glābšanās pāri Baltijas jūrai 1944.-1945. gadā”, pamatojoties uz zinātnieces Mirjas Arnšhava pētījumu “Mazās laivas un lielā bēgšana”. Zviedrijā beidzot ir dzirdams un redzams daudzus gadus noklusētais baltiešu bēgļu stāsts. Kā atzīst Mirja Arnšhava intervijā, baltiešu bēgļu vēsture līdz šim ir bijusi maz zināma lappuse Zviedrijas vēsturē.
Gotlandē ir redzamas zīmes par šo laiku – Slītes piestātnē ir piemiņas akmens ar tekstu “Paldies par palīdzību 1944-1945. latviešu bēgļi”, Katthammaršvikā, kur netālu bija izveidota bēgļu nometne, atrodas tā saucamais Bēgļu avots ar klintī iecirstu ierakstu “Latviešu bēgļi. 1945.gads”, Visbijas katedrālē, savukārt, redzama Marijas Induss-Mucinieks veidotā piemiņas plāksne “Bēgļu laiva vētrā”, kuras izvietošanu katedrālē savulaik iniciēja Gotlandes-Baltijas biedrība, kura tika izveidota 1990.gadā.