Rīgas meitene Līga Graudiņa šobrīd dzīvo 20 minūšu attālumā no Upsalas, mājā, ko ieskauj rudzu lauki. Mūsu sarunas laikā Līga ir smaidīga un priecīga. Kā vienmēr. Tā viņu raksturo arī tie, ar kuriem es runāju.

Bērnībā Līgu sauca  par Čipu, skrēja un rāpās kokos.  Līgas māsas Rasas krusttēvs dzejnieks Laimonis Pēlmanis pat veltīja Līgai dzejoli, kurš tā arī nosaukts “Čips.”

Čipiņš skrēja, cik spēja,

Skrējās ar vēju, Bet nenoskrēja,

Viņš rājās: Vējam ir pārāk garas kājas.”

“Mēs ar māsu bijām ļoti dažādas: mana māsa daudz nopietnāka, bija teicamniece, kura vienmēr visu izdarīja laikā. Manai māsai labi padodas komunicēt, viņa to lieliski dara. Man patika skriet, man patika kāpt kokos. Es biju puiciska, bieži vien darīju muļķības. Tikai viena ainiņa no manas bērnības, kad biju ļoti pārbijusies no tā, ko izdarīju. Mūsu vasarnīcā Dārziņos biju uzrāpusies bērza pašā augšā. Galotnē sēžot, baudīju izdarīto, kad sāku domāt, kā lai tiek lejā, palika bail”

Līgas Graudiņa strādā par grāmatvedi uzņēmumiem Latvijā, darbs ir mierīgs, bet viņas radošais un nemierīgais gars var izpausties, vadot Zviedrijas latviešu apvienības Upsalas nodaļu, kurā ir ap 70 biedru.

Latvieši Upsalā bijuši jau sen – Upsalas universitāte, kas ir viena no vecākajām univeristātēm, vienmēr vilinājusi zinātkāros un talantīgos jauniešu, arī šobrīd vairāki latvieši strādā kā mācību spēki Upsalas universitātē.

Upsalas latviešu biedrība tika izveidota 2009.gadā un, sekojot ZLA tradīcijām, sevī apvieno dažādu profesiju latviešus – gan pētniekus, ārstus, kuri strādā universitātē un Upsalas slimnīcā, gan citu arodu profesionāļus. Kā atzīst, Līga Graudiņa, nav vienkārši noorganizēt pasākumus, kas varētu ieinteresēt visus. Upsalieši pagaidām organizē pasākumus bez ieejas maksas, lai pēc iespējas vairāk piesaistītu cilvēkus un vēl jādomā, lai ģimenēm ar bērniem būtu iespēja apmeklēt pasākumus.

Lai gan pēdējie 2 gadi ir pagājuši nosacītā klusumā pandēmijas dēļ, tomēr Upsalas nodaļa piemēram, sarīkoja atraktīvas un radošas Liedienas, ievērojot ierobežojumus. Kā stāsta Ilze Jundze Lundegran, kura piedalījās Lieldienu “olu meklēšanā”: ”Upsalā pasākums bija aizraujošs, tas bija piemērots visiem: gan ģimenēm ar bērniem, gan pieaugušajiem, un izzinošs, jo bija iespēja iepazīt Upsalas vēsturiskās vietas un interesantos objektus.

Māra Simons, kura arī darbojas Upsalas latviešu biedrības valdē, raksturo Līgu: “Viņa ir demokrātiska vadītāja, vienmēr atvērta mūsu ierosinājumiem, viņai ir svarīgi uzklausīt citu viedokli. Līga ir enerģiska un pozitīva, ar Līgu viegli sastrādāties.”

Līga ir Upsalas nodaļas vadītāja jau 3 gadus, un saka, ka bez valdes atbalsta – Māras Simons un Jāņa  Alsiņa, diez vai to spētu. Viņa nebūt nav tiekusies uz vadītāju. “Vadītāja krēsls tika “piestumts man ar cerību, ka jauni spēki spēs iepūst svaigas vēsmas, ” smej Līga. Svaigo vēsmu gan pieslāpēja Covid, jo vecākā gada gājuma cilvēki, kas bija daļa no pasākumu apmeklētājiem, tagad nāk reti, jo uzmanās un ievēro rekomendācijas. “Katrs mēs valdē daram kaut ko savu un kopā sanāk forši. Ja man vienai tas būtu jādara, tad pēc pirmā gada būtu metusi plinti krūmos. Piederība pie ZLA ir ļoti laba lieta, bet tā sevī ietver arī atskaites un dokumentāciju, kam jāseko līdzi. Zviedrijas latviešu apvienība saņem atbalstu no Zviedrijas valdības kā sabiedriskā organizācija, tāpēc arī valsts iestādes seko mūsu darbībasi, kas atspoguļojas biedru sarakstos un grāmatvedībā.”

Līga Graudiņa pārcēlās uz Zviedriju pirms 9 gadiem ar domu attīstīt savu biznesu, diemžēl neiznāca, kā bija iecerēts. Tomēr par labu palikšanai Zviedrijā bija arī Līgas meitas – Esteres, kurai toreiz bija 9 gadi,  teiktais: “Te pret mani izturas kā pret cilvēku, mani te redz.”

“Sākumā gāja smagi. Ir naivi cerēt, ka šeit ir Laimes zeme, tāpat ir jāstrādā un jākustas visu laiku,“ stāsta Līga.

Ilgus gadus pēc pārcelšanās, bijis tik daudz darba, ka nav bijis īsti laiks atpūtai un hobijiem. ”Tagad pēdējos 3 gadus mēs esam nosatbilizējušies,  un varēju sākt domāt, ko es vēlētos. Viena no interesēm bija darbība latviešu organizācijā.”

Līgai patīk, ka finasista izglītība palīdz saredzēt koppbildi un salikt “lietas” pa plauktiņiem, savukārt, savu aktīvo organizatorisko pusi Līga liek lietā, vadot pasākumus Upsalā kā nodaļas priekšsēde.

Līga atzīst, ka grāmatvedes darbs nav bijusi viņas sapņu profesija. Viņas vecmāmiņa ir bijusi grāmatvede un ar maigu roku ievirzījusi arī mazmeitu šajā darbā. Izglītību Līga ieguva studējot Latvijas Universitātē vakaros – plkst 17 beidzās darbs un studijas turpinājās līdz deviņiem vakarā. “Man vienmēr ir bijis tā, ja ir kāda iespēja, es to izmantoju. Visus savus darbus, es pārsvarā esmu dabūjusi caur ieteikumiem, lai gan reizēm ir bijis bail, vai es tiešām tikšu ar to galā.”Covid laiks sakārtoja arī, ka grāmatvedes darbu, kas saistīts ar Latviju, var veikt elektroniski.

“Kad uzņēmumam Latvijā bija pasākumi, es parasti piedalījos ar idejām. Man patīk apvienot abas šīs jomas. Ja man vajadzētu dienu no dienas nodarboties tikai ar grāmatvedību, es droši vien jau sen būtu projām.”

Līgai pašai mīļākie svētki ir Jāņu svinēšana, tad viņa parasti sacepot kanēļmaizītes un nosvinot arī savu vārda dienu kopā ar citiem latviešiem, kuri dzīvo Upsalā.  “Man garšo kaneļmaizītes. Nesen, oficiālajā Zviedrijas “kaneļmaizīšu dienā” mana meita atbrauca no Stokholmas un mēs kopā cepām kaneļmaizītes.”

Līga kopā ar vīru ir aizrāvusies ar veco automašīnu atjaunošanu un pārbūvi.

“Pēdējā laikā savas brīvdienas – sestdienas un svētdienas pavadām garāža. Esam nopirkuši 54 gada Volvo – armijas automašīnu un jau antīku kemperi, ko remontējam. Mans vīrs šinī jomā ir speciālists, tad nu es viņam pa jokam saku : “Piektdienis ir klāt, ko saimnieks liks darīt, to es darīšu.”

Cik ilgi Tevis vēl pietiks sabiedriskajai darbībai?

“Ir gandarījums, ja atnāk cilvēki, ja izdodas ieinteresēt un ierodas kāds jauns. Man patīk cilvēki valdē, ar kuriem es kopā darbojos. Forši ar viņiem satikties, aiziet kopā pusdienās, nosvinēt kopā Jāņus ar latvisku mūziku. Mums ir mūsu Latvija apkārt -mēs ģimenē savstarpēji runājām latviski, mans darbs saistīts ar Latviju, mēs uz Latviju tiekam bieži, bet ir jauki kopā svinēt svētkus šeit. Vislielākie svētki mums parasti ir 18.novembris, kuriem šobrīd gatavojamies. Šogad, kad Zviedrijā ierobežojumi ir atcelti, meklējam telpas, lai varam nosvinēt ar dejām.”

Zinot, cik daudz laika paņem brīvprātīgais darbs, es jautāju Līgai, kas viņu iedvesmo turpināt brīvprātīgo darbu, vadot Upsalas nodaļu.  “ Man ir prieks, ja es ar savu darbu varu apvienot latviešus un palīdzēt uzturēt latvisko identāti.”

https://www.latviesi.com/jaunumi/liga-kas-vada-upsalas-latviesus

Autore: Gunta Eneroth, Latviesi.com vēstnese Zviedrijā. Pabeigusi Maskavas valsts universitāti, pēc beigšanas sākusi strādāt Latvijas Televīzijā Teātra raidījumu nodaļā un ilgus gadus veidojusi raidījumus Latvijas radio. Šobrīd dzīvo un strādā Zviedrijā un darbojas Zviedrijas latviešu apvienības (ZLA) Komunikācijas darba grupas vadītājas amatā, kā arī ir ”Latvijas Avīzes” (kā Gunta Neimane) Zviedrijas korespondente un latviešu valodas skolotāja.

“Līga, kas vada Upsalas latviešus” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Latviesi.com”. #DiasporasNVO2021