Kristīne Bodniece ir ZLA Viduszviedrijas nodaļas vadītāja. Viņa uz Zviedriju atbrauca 2004.gadā 23.septembrī, tieši savā dzimšanas dienā. Visus šos gadus nemainīga ir palikusi velēšanās apvienot latviešus Zviedrijas viducī – Erebrū (Örebro). Vēl Liepājā dzīvojot, viņa sāka meklēt ZLA latviešu kontaktus, atbraucot nodibināja un šobrīd arī vada ZLA Viduszviedrijas nodaļu.

Ievērojot piesardzību, nodaļai kopā arī šogad izdevās nosvinēt Jāņus un rudenī doties kopīgā pārgājienā. Vienai pašai to būtu grūti izdarīt, saka Kristīne, tas ir komandas darbs – cilvēki, uz kuriem var paļauties un kuriem var piezvanīt kaut vai nakts laikā. Kad jautāju, kāda ir viņas motivācija darboties Zviedrijas latviešu apvienībā, Kristīne atbild – tā ir vēlēšanās saglabāt savu latviešu identitāti un apziņa, ka tas, ko viņa dara, kādam ir vajadzīgs. Saruna ir gan par viņas grāmatvedes darbu, gan sabiedrisko darbu ZLA Viduszviedrijas nodaļā. Rudens nācis ar lielām pārmaiņām  – Kristīne ir iesniegusi dokumentus sava grāmatvedības uzņēmuma uzsākšanai, nupat ir pārcēlusies uz jaunu dzīves vietu, un novembra beigās noturēja savu pirmo vebināru par grāmatvedības jautājumiem.

Sāksim ar aktuālāko – Tu nesen sarīkoji vebināru, kurā skaidroji jaunos grāmatvedības likumus, kuri Zviedrijā stāsies spēkā 2021.gadā. Kā noritēja vebinārs?

Labi. Tik labi, ka mans dators “uzkārās”, Teams tehniskais atbalsts neizturēja slodzi un es nevarēju saglabāt ierakstu. Bija pieteikušies vairāk nekā 30 cilvēki. Pēc vebināra saņēmu paldies, un tagad daudzi vēlas konsultācijas, tā ka darba pilnas rokas.

Acīmredzot, tas daudziem ir aktuāli. Kuri bija tie jautājumi, par kuriem uzņēmēji interesējās?

Galvenais jautājums bija, vai viņi ir ekonomiskie darba devēji vai nē un uz to es nevaru atbildēt viennozīmīgi, jo ir 8 faktori, pēc kuriem jāvadās, lai to noteiktu. Un uzņēmēji paši visslabāk pazīst un zina savu uzņēmumu.

Kāpēc tas ir tik svarīgi uzņēmējiem?

No tā ir atkarīgs, vai uzņēmumam būs jāmaksā 30% nodokļi Zviedrijā vai nē. No Jaunā gada visiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus Zviedrijā, ir jāreģistrējas tā saucamajiem F nodokļiem. Zviedrijas nodokļu inspekcija (Skatteverket) ir gudri izdomājusi, ka zviedru uzņēmumiem ir jāpārbauda, vai apakšuzņēmēji, kas sniedz pakalpojumus, ir reģistrējušies F nodokļiem, neatkarīgi, vai tas ir Latvijas vai Zviedrijas uzņēmums. Ja pakalpojums tiek sniegts Zviedrijā, tad ir jāreģistrējas nodokļiem Zviedrijā.

Kā tas, Tavuprāt, ietekmēs uzņēmējus un darbiniekus? 

Tiem darbiniekiem no Latvijas, kuri strādās Zviedrijā, tas ir labāk, viņiem būs jāsaņem lielākas algas. Uzņēmumu īpašniekiem tās ir lielākas izmaksas. Latvijas uzņēmumiem  būs jāceļ cena, kas samazinās konkurētspēju cenu ziņā. Kopumā tas sadardzinās māju celtniecību un pacels nekustamā īpašuma cenas. Zviedru uzņēmējiem tas nozīmē godīgāku un konkurētspējīgāku darba tirgu. Tiem, kas vēlēsies palikt Zviedrijas tirgū, būs jāpieņem šie noteikumi.

Latvijas uzņēmējiem būs jāmaksā saviem darbiniekiem zviedru līmeņa algas. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā arodbiedrības varēs sekot, lai tās būtu līdzvērtīgas.

Vai sarunā ar uzņēmējiem bija kādi īpaši jautājumi?

Īpaši jautājumi bija par darbiniekiem no Ukrainas. Daži latviešu uzņēmēji ir nokārtojuši ukraiņu strādniekiem darba atļaujas Latvijā un sūta komandējumā uz Zviedriju, domājot, ka mēs taču visi esam ES. Bet Zviedrijā tas ir krimināli sodāms, jo darba atļauja, kas ir izsniegta Latvijā, attiecas tikai uz Latviju. Darba atļaujas attiecas tikai uz to valsti, kurā tā ir izsniegta. Cilvēki, kurus  viņi sūta darbā uz Zviedriju, tiek pakļauti riskam tikt izsūtītiem no valsts uz 5 gadiem. Uzņēmējiem ir iespējamas lielas nepatikšanas kā shēmu veidotājiem.

Jautājums bija arī par minimālo algu Zviedrijā. Tādas nav. Arodbiedrības seko, lai algas visiem vienā jomā strādājošajiem būtu līdzvērtīgas.

Tu ar aizrautību stāsti par grāmatvedību, vai tas ir Tavs sapņu darbs? Kādas bija Tavas intereses Latvijā? 

Es nopietni nodarbojos ar sportu – vieglatlētiku, basketbolu, spēlēju volejbolu, 3 gadus biju komandas kapteine. Latvijā es mācījos uzņēmumu vadību un tajā bija arī neliels kurss grāmatvedībā,  ko toreiz man palīdzēja nokārtot draudzene, jo toreiz man grāmatvedība likās tīrās šausmas. “Nekad nestrādāšu par grāmatvedi,” tā es toreiz domāju. Nekad nesaki nekad! Tagad es ar lielu prieku daru šo darbu un es varu teikt, ka “grāmatošana” man patīk. Vēl foršāk, ja uzņēmēji ir iesūtījuši visu dokumentāciju tā, kā tam jābūt. Tie uzņēmumi, ar kuriem es strādāju, ievēro likumus un darbinieki strādā ar līgumiem.

Kāds bija Tavs ceļš uz savu grāmatvedības uzņēmumu?

Atbraucot uz Zviedriju es sāku mācīties zviedru valodu un pusgada laikā nokārtoju pirmos eksāmenus SFI (zviedru valoda iebraucējiem). Man gāja ļoti veikli, jo mans mērķis bija pēc iespējas ātrāk apgūt zviedru valodu.

No savas pieredzes varu teikt, ir vieglāk dabūt darbu, ja iegūsti zviedru diplomu, protams, ja ir plāns palikt Zviedrijā ilgtermiņā. Manu Latvijas diplomu un iepriekšējo pieredzi neņēma vērā, tāpēc nācās ilgi meklēt darbu. Es dabūju praksi arhīvā, kur vadīju datus no vecām baznīcas grāmatām datorā. Kādu dienu ieraudzīju sludinājumu avīzē par iespēju pieteikties mācībām grāmatvedībā un ekonomikā. Es iesūtīju savus dokumentus un saņēmu uzaicinājumu. Lai tiktu kursos, bija jākārto dažādi loģikas testi un jānokārto eksāmens matemātikā, tad sekoja 2 gadi intensīvas mācīšanās no 8 rīta līdz pat 18 vakarā. Visu nācās apgūt tempā, tai skaitā Zviedrijas likumdošana, Grupā es biju vienīgā latviete. Mācību laikā 2 reizes mums bija jāiziet prakse, kur es pēc tam dabūju darbu.

Tava darba dzīve ir intensīva. Kā Tev atliek laiks Zviedrijas latviešu apvienībai?

Man tas ir svarīgi, tāpēc es meklēju ZLA latviešu kontaktus pirms vēl es biju pārcēlusies uz Zviedriju. Kad es atbraucu uz Erebrū, aicināju latviešus sanākt kopā. Vienu brīdi, kad man pašai gāja grūti, man tam vienkārši nebija spēka, arī aktivitātes norima. Tagad atsākām atkal un sanākam kopā, mums ir izveidojusies feina domu biedru grupa.

Viduzviedrijas nodaļa ir viena no lielākajām reģionālajām nodaļām. Kādi cilvēki nāk uz Jūsu organizētajiem pasākumiem?

Mēs esam grupiņa cilvēku, kurus interesē būt kopā un kuri grib darīt. Esam dažādi – gan trimdas latvieši, gan nesenie atbraucēji Mūsu vidū ir Dzidra Ciparsone, kura nāk uz mūsu pasākumiem. Viņa nesen nosvinēja 100 gadus. Visi, kas mēs esam, esam ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi un tiešām feini. Domājot par nākotni, es gribētu, ka ar laiku kāds pārņem vadību un turpina manis iesākto darbu.

Pandēmijas dēļ daudzi pasākumi tika atcelti. Viduszviedrijas nodaļai tomēr izdevās noorganizēt dažus pasākumus. 

Mēs kopā skaisti nosvinējām Jāņus – dejojām, dziedājām, grillējām, peldējāmies. Rudenī devāmies pārgājienā, kāpelējām pa kalniem un akmeņiem. Mūsu vidū bija cilvēki gados, kuri kāpa lejā un augšā bez kurnēšanas. Es apbrīnoju viņus par to. Pēc pārgājiena visi kopā vārījām zupu. Tā bija skaista rudens diena.

Kāda ir tava motivācija – vadīt un organizēt pasākumus latviešiem?

Tu mani saraudināji ar šo jautājumu. Mana motivācija ir saglabāt manu latvisko identitāti un saglabāt manu latviešu valodu. Man tas ir svarīgi. Mēs nekad nebūsim 100% zviedri. Man dod enerģiju milzīgā uzticēšanās mūsu Viduszviedrijas nodaļā, un prieks, ja kādam vajag to, ko mēs kopā darām. Mūsu komanda ir cilvēki, kuriem varu piezvanīt jebkurā brīdī, kaut vai nakts vidū.

Kādi ir Viduszviedrijas nodaļas plāni nākotnē?

Lieli. Mēs šobrīd rakstam pāris projektus, jo vēlamies piesaistīt līdzekļus pasākumu organizēšanai.

Lai tas tā arī būtu!