Latvijas 99. dzimšanas dienas svinības pagājušajā nedēļas nogalē turpinājās Viduszviedrijā un tajās pulcējās ap 80 Zviedrijā dzīvojošo latviešu, tostarp daudz ģimeņu ar bērniem. Sestdien tika svinēts Norčepingā, bet svētdien – Ērebrū. Svinībās piedalījās arī Zviedrijas latviešu apvienības (ZLA) priekšsēdis Juris Rozītis, Latvijas vēstniecības Zviedrijā Otrā sekretāre konsulārajos jautājumos Vineta Freimane un ZLA biedri, kas apvienojušies grupā “Stokholmas Spēlmaņi”. Svinības finansēja Latvijas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta programmas.
Pasākumu mērķis bija ne tikai kopā nosvinēt Latvijas 99. dzimšanas dienu, bet arī iedvesmot Viduszviedrijas latviešus kopīgai darbībai un palīdzēt atjaunot ZLA Viduszviedrijas nodaļu, kas pāris gadu kā ZLA nodaļa nav aktīvi darbojusies, lai gan šajās pilsētās ir notikuši dažādi latviešu pasākumi.
Uz abiem sarīkojumiem bija ieradušies latvieši arī no dažādām kaimiņu pilsētām – no Linčepingas, Kārlskūgas, Kumlas, Tērebūdas, Ludvīkas, Pōlsbūdas. Daži bija braukuši stundu vai divas. Sarīkojuma svinīgajā daļā klātesošos uzrunāja Juris Rozītis, kopā tika noklausīta Valsts prezidenta uzrunu tautiešiem ārzemēs, bet pēc tam Stokholmas Spēlmaņi nodziedāja pusduci dziesmu, iesaistot dziedāšanā un spēlēšanā arī vietējo sabiedrību, īpaši bērnus.
Latvijas Valsts svētku svinības Ērebrū 2017/11/26 Foto: (C) Raitis Freimanis
Latvijas Valsts svētku svinības Norčēpingā 2017/11/25 Foto:(C) Raitis Freimanis
Vakara gaitā J. Rozītis sīkāk pastāstīja par ZLA, savukārt V. Freimane par Latvijas vēstniecības darbu, par Saeimas vēlēšanām nākamgad, kā arī par to, ka Ērebru būs viena no trim pilsētām Zviedrijā, kur 2018.gadā uzstāsies Sinfonietta Rīga. Tika runāts par Stokholmas latviešu skolas un kora darbību un uzklausīta Viduszviedrijas latviešu pieredze kultūras dzīves organizēšanā un latviešu sabiedrības uzturēšanā.
Juris Rozītis atzīst, ka aizkustinošs bija turpat vai visu dalībnieku, gan sirmgalvju, gan mazu bērnu, lielais prieks dancot kopā. Kāda sirma kundze, nodancojusies līdz sviedriem un sarkaniem vaigiem, atvadoties teikusi: “Es būtu ar mieru braukt 200 kilometru atkal šādi padancot.” Kāds vīrs spēka gados atzinis, ka neesot dejojis kopš bērnudārza laikiem, bet dančos iesaistījās ar prieku. Aizkustināja arī tas, ka tūlīt pēc stāstījuma par ZLA turpat vai visi dalībnieki sastājās rindā reģistrēties kā ZLA biedri. Ticams, ka pavisam drīzā nākotnē ZLA Viduszviedrijas nodaļa atkal aktīvi atsāks darboties.
Ar šiem sarīkojumiem ZLA sadarbībā ar Latvijas vēstniecību un Stokholmas Spēlmaņiem izmēģināja jaunu pieeju diasporas latviešu sabiedrības aktivizēšanā. Svinības, dziesmas un danči tika apvienotas ar informāciju par latviešu sabiedrības organizēšanas iespējām, tika uzklausīti un iepazīti vietējie latvieši un tika stāstīts par latviešu skolas darba principiem, vēstniecības pakalpojumiem un Latvijas valsts atbalstu diasporai.
Rakstu sagatavoja
Latvijas vēstniecība Zviedrijā
E-pasts: [email protected]
