Kultūra

Ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu īstenots Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu arhīva sistematizēšanas projekta pirmais posms

zviedrijas latviešu apvienība

Ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu īstenots Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu arhīva sistematizēšanas projekta pirmais posms

2017. gada rudenī, sadarbojoties Latvijā un Zviedrijā dzīvojošiem zinātniekiem, ir noslēdzies Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu arhīva sistematizēšanas projekta pirmais posms. Projektu ar Latvijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu īstenoja Zviedrijas Latviešu Apvienības (ZLA) Arhīvu grupa Lilitas Zaļkalnes vadībā sadarbībībā ar Latvijas Valsts Arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāju, arhivāri, Inesi Kalniņu. Projekta gaitā caurlūkota un sakārtota aptuveni piektā daļa no Zviedrijas latviešu dokumentu arhīva materiāliem, kas jau drīzumā būs pieejami izpētei zinātniekiem. Arhīva materiālu sakārtošanu darbu iecerēts turpināt arī nākamgad.

Kā pastāstīja projekta autore un viena no īstenotājām Lilita Zaļkalne, intensīvākais darbs pie Zviedrijas latviešu organizāciju apjomīgā dokumentu arhīva sakārtošanas noritēja 2017. gada augustā, kad, pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstam un Zviedrijas Latviešu Apvienības iesniegtajam projektam, Latvijas Valsts Arhīvu Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja, arhivāre Inese Kalniņa varēja Zviedrijā pavadīt sešas nedēļas, caurskatot, kārtojot un aprakstot līdz šim rūpīgi uzglabāto, bet nesistematizēto Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvu. L. Zaļkalne piebilst, ka projekta īstenošanā neatsverama palīdzība bijusi iespēja pieaicināt profesionālu arhivāri no Latvijas, Inesi Kalniņu, ņemot vērā tieši I. Kalniņas lielo pieredzi trimdas latviešu organizāciju dokumentu izpētē.

Dokumentu izpētes gaitā secināts, ka Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvs ir īpaši vērtīgs, jo tajā saglabāti gandrīz pilnībā visi dokumenti, kas attiecas uz latviešu organizāciju darbību Zviedrijā pēc Otrā Pasaules kara. L. Zaļkalne uzsver, ka arhīvā Zviedrijā ir daudz unikālu dokumentu, kas stāsta, piemēram, par Otrā Pasaules kara bēgļu laivām un to īpašniekiem; to, vai kāds ģimenes loceklis ar Sarkanā krusta palīdzību tika pārvests no kara izpostītās Vācijas uz kara neskarto Zviedriju; to, kādus soļus spēra Latviešu Palīdzības Komiteja sakarā ar t.s. “Baltiešu izdošanu” 1945. gada beigās, vai kā izpaudās trimdas baltiešu sadarbība Aukstā kara laikā. “Pateicoties veiktajai arhīva materiālu sakārtošanai, šādus un līdzīgus jautājums zinātniekiem pavisam drīz būs iespējams izpētīt un darīt zināmus arī plašākam interesentu lokam,” norāda L. Zaļkalne.

Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvs patlaban atrodas Zviedrijas galvenā arhīva Riksarkivet paspārnē un gādībā arhīva filiālē Arningē, ārpus Stokholmas. Arhīvs sastāv no vairāk nekā 120 plauktu metriem un arhīva materiālu veido dažādi dokumenti – žurnāli, grāmatas, bankas rēķini, fotogrāfijas, fotoalbumi, līgumi, ziņojumi, protokoli, sarakste, un daudz kas cits. Lielā materiālu apjoma dēļ līdz šim izdevies izskatīt un sakārtot 291 dokumentu kasti — jeb apmēram vienu piekto daļu no visa Zviedrijā uzglabātā dokumentu arhīva. Darbu pie arhīva dokumentu sistematizēšanas iecerēts turpināt arī nākamgad.

Zviedrijas Latviešu Apvienība izsaka pateicību Latvijas Ārlietu Ministrijai par pieškirto pabalstu, kā arī īpaši pateicas Latvijas Republikas Vēstniecībai Zviedrijā par pretīmnākšanu un palīdzību, kārtojot ar projektu saistītos jautājumus.

 Papildinformācijai                                                     

Lilita Zaļkalne                                                                                
Zviedrijas Latviešu Apvienības
Arhīvu grupas vadītāja
e-pasts [email protected]

Inese Kalniņa arhīva darbos 2017. gada rudenī, foto: Lilita Zaļkalne

Sakārtotais Zviedrijas Latviešu Apvienības arhīvs 2017. gada rudenī, foto: Lilita Zaļkalne

Jums arī varētu patikt

Komentāri ir slēgti.

Vairāk:Kultūra