Ar šo rakstu turpinām sēriju “Iepazīsti Zviedriju”. Par Valborg jeb Valpurģiem, kurus svin 30. aprīlī, jau rakstījām. Šoreiz izpētīsim, kas ir daudzie baznīcas svētki, kurus Zviedrijā atzīmē pavasarī. Brīvu dienu un svētku ir daudz, un daļa no tiem latviešiem ir pasveši.

Kas ir Kristi himmelsfärdsdag, ko šogad atzīmē 21. maijā? Kas ir pingst, ko kalendārā redzam 30. un 31. maijā? Lieldienas nosvinētas, bet kāpēc tās zviedriski sauc par påsk?

Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim sarunā ar Ievu Graufeldi, kas pirms aiziešanas pensijā daudzus gadus bijusi Stokholmas, Upsalas un Gēteborgas latviešu draudzes mācītāja un labi pārzina gan zviedru, gan latviešu un amerikāņu kristīgās baznīcas svētku tradīcijas.

Foto no Ievas Graufeldes personīgā arhīva.

Pastāsti, lūdzu, kā Tu nonāci Zviedrijā un kā iepazinies ar zviedru tradīcijām un baznīcas svētkiem!

Es esmu dzimusi un uzaugusi ASV, bet Zviedrijā nonācu 1973. gadā pēc laulībām ar Zviedrijas latvieti. Ar zviedru tradīcijām iepazinos gluži vienkārši — dzīvoju līdz tautai, kurā biju ieceļojusi, kaut gan jāatzīstas, ka vairāk laika pavadīju ar latviešu kopienu. Valodas mācību stundā mums, ārzemniekiem, tika stāstīts par svinamām dienām, arī kristīgajām. Vēlāk sāku strādāt pirmskolā un tur, protams, bija daudz jāiemācās, lai varētu bērniem sagatavot svētkiem piemērotas nodarbības.

Kristīgās baznīcas svētki visā pasaulē savā būtībā neatšķiras. Esmu uzaugusi kristīgā ģimenē. Mans tēvs bija draudzes priekšnieks, māte darbojās dāmu komitejā, un es pati jau pusaudzes gados mācīju ticības mācību latviešu sestdienas skoliņā. Tomēr ASV darba cilvēkiem baznīcas svētkos bija jāstrādā, brīva bija tikai Ziemassvētku diena. Kad pārcēlos uz Zviedriju, mani pārsteidza, ka te daudzi baznīcas svētki bija brīvdienas. Iznāca laiks svinēt, jo nebija jāstrādā!

Kad atsaucos savam mācītājas aicinājumam, sāku studēt teoloģiju. Pēc augstskolas izgāju praktiskās teoloģijas institūtu. Studiju gados bija obligātā prakse, un tās laikā, nonākot zviedru sabiedrībā, guvu dziļāku ieskatu zviedru baznīcas tradīcijās.

Kristus debesbraukšanas dienu jeb Kristi himmelsfärdsdag vienmēr svin ceturtdienā. Šogad tas ir 21. maijā. Zviedrijā brīva ir arī piektdiena, 22. maijs. Tā ir klämdag jeb diena, kas “ieklemmējusies” starp divām brīvām dienām un tāpēc arī kļūst par brīvdienu. Kāda ir Kristus debesbraukšanas dienas būtība?

Kristīgās baznīcas gada ritmā Kristus debesbraukšanas diena ir Lieldienu cikla pēdējā svinamā diena. Kristus debesīs uzņemšanas notikums tiek atzīmēts tieši 40 dienas pēc Lieldienas svētkiem, Kristus augšāmcelšanās. Tas ir liels notikums ceļā uz Vasarsvētkiem. Bībelē daudzkārt izmantots skaitlis 40, un tā jēga ir “patiesi ilgs laiks”. Šim skaitlim ir simboliska nozīme reliģijā: kristiešiem tas ir svarīgs gaidu laiks, jūdiem – izmeklēšanas, prāvas un sodu laiks, musulmaņiem –  Muhameda vecums, kad viņš piedzīvoja eņģeļa Gabriela atklāsmi, tāpat arī Korānā rakstīts, ka cilvēks ir pilnībā pieaudzis vai garīgi nobriedis tikai tad, kad sasniedz 40 gadu vecumu.

Kādas ir nozīmīgākās tradīcijas Zviedrijā, kas saistītas ar Kristus debesbraukšanas dienu?

Ja ir labi laika apstākļi, Zviedrijā līdz ar saules lēktu notiek brīvdabas dievkalpojumi baznīcas tuvumā. To nereti uzskata par pirmo vasaras dienu, kad sievietes sāk valkāt kleitas bez piedurknēm. Tradīcijas, protams, mainās, bet svinēšanā allaž nozīmīga vieta ir bijusi dabai. Divdesmitajā gadsimtā raksturīga bija gökotta tradīcija, no rīta dodoties dabā ar līdzpaņemtu kafiju vai pikniku, piedzīvojot putnu dziesmas, dažādas dabas parādības un svētbrīžus. Agrāk Kristus debesbraukšanas diena saistījās arī ar zveju un makšķerēšanas sezonas sākumu (första metaredagen). Pastāvēja uzskats, ka pirms šīs dienas zivis neķeras.

Latviešiem daudz pazīstamāki ir citi ar debesbraukšanu saistīti svētki – Marijas debesbraukšanas jeb debesīs uzņemšanas diena. Tas laikam ir kaut kas pavisam cits?

Patiešām, Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir Romas Katoļu Baznīcas svētki, ko svin 15. augustā. Tas ir kaut kas pavisam cits. Marijas dienu grieķu liturģijā svinēja jau 5. gadsimtā pēc Kristus dzimšanas, un dažus gadsimtus vēlāk to pārņēma arī katoļu baznīca. Tā ir galvenā no visām “Marijas dienām”.

Reformētajā luteriskajā baznīcā, tai skaitā arī Zviedrijā šo dienu kopš 1517. gada vairs nesvin. Tomēr Zviedrijā mūsdienās atzīmē trīs citas ar Mariju saistītas dienas. Pirmā ir Sveču diena jeb Kyndelsmässodagen 2. februārī, kad Jāzeps un Marija veda 40 dienas veco Jēzu uz templi. Otrā “Marijas diena” ir Marijas pasludināšanas diena jeb Bebådelsedagen 25. martā, kad Dieva vēstnesis, eņģelis Gabriels, pasludina Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu. Zviedrijā tautā šo dienu iesauca par våffeldagen, jo tas skan līdzīgi vår fru, kas ir sens Jaunavas Marijas goda tituls. Tā lingvistiska pārpratuma dēļ šajā dienā tiek ēstas vafeles ar ievārījumu un putukrējumu. Trešā Marijas diena ir 2. jūlijā, kad Marija apciemo Elizabeti un saņem viņas svētību.

Desmit dienas pēc Kristus debesbraukšanas dienas kalendārā ir vēl vieni svētki – pingst, kuru latviski dēvējam par Vasarsvētkiem. Šogad tie iekrīt 30.-31. maijā. Kāda ir Vasarsvētku nozīme? Kā cēlies neparastais nosaukums zviedru valodā?

Turpinām skaitīt dienas pēc Lieldienām! Grieķu valodas vārds pentēkosté nozīmē piecdesmitā. No šī vārda radies zviedru pingst. Angliski šo svētku dienu sauc par pentecost vai Whitsunday.

Šie ir Svētā Gara svētki. Vasarsvētkos īstenojas Dieva solījums, ko Jēzus nodeva tālāk Kristus Debesbraukšanas dienā, “Jūs tapsiet ietērpti spēkā no augšienes”. Tas nozīmē, ka Dievs vienmēr ir klāt ar mums. Dieva Gars ir svētums mūsu dvēseles dziļumos un dzinulis veikt labus darbus.

Kādas ir nozīmīgākās Vasarsvētku tradīcijas Zviedrijā?

Zviedrijā Vasarsvētki ir iemīļota laulību noslēgšanas diena. Varbūt tas no senās tradīcijas, kad Vasarsvētkus sauca par rožu Lieldienām (rosornas påsk), un dievkalpojumā uz baznīcēniem no augšas kaisīja rožu ziedlapiņas, lai tie piedzīvotu, kā Svētais Gars atnāca pie mācekļiem?

Vasarsvētkiem Zviedrijā ir raksturīgs balts apģērbs, jo notiek arī daudz kristību un iesvētību. Konfirmandi jeb iesvētāmie valkā garus baltus tērpus, kristībās velk gaišas, garas kleitas. Raksturīgi ir baznīcas vārtus un ieeju izpušķot ar jaunajiem bērza zariem. Smalkās bērzu lapiņas kustas maigā vasaras vējā. Pat ja neredzam vēju, redzam tā veikumu. Tā ir arī ar Garu cilvēka dzīvē – to nevar vadīt, bet tas darbojas.

Vasarsvētki apliecina dzīvību un nākotni – kristāmie bērni tiek uzņemti Dieva valstības kopienā, iesvētāmie sper soli pieaugušo dzīvē, laulības apliecina dzīves atjaunošanos un turpināšanos. Dieva priekšā baltās drēbēs mēs esam tīri, piedoti un apstiprināti. Dieva mīlestība ir žilbinoša kā balts līgavas tērps. Daudziem Vasarsvētki ir svinīga ģimenes diena.

Lieldienas sen jau nosvinētas, tomēr viens jautājums nedod miera – no kurienes nāk zviedru vārds påsk? Vai tam ir tāda pati izcelsme kā pareizticīgo ēdienam pasha?

Jā, šiem vārdiem ir kopīgas saknes. Zviedru vārds påsk cēlies no senebreju vārda pasach, kas nozīmē “pasargāt” vai “iet garām”. Vecajā Derībā aprakstīts, kā Dievs izveda jūdu tautu no apspiestības un verdzības. Apspiedēji gāja bojā, bet nāves eņģelis “gāja garām” jūdu mājām. Jūdi katru gadu svin savu iziešanu no Ēģiptes un izglābšanu. Jēzus nāve un augšāmcelšanās sakrīt tieši ar jūdu pasach svinībām.

Kā Tu šogad plāno svinēt vai atzīmēt Kristus debesbraukšanas dienu?

Esmu pieskaitīta augsta riska grupai. Kā jau daudzi, kam pāri septiņdesmit, pavadīšu šo laiku vienkārši mājās un ar savu Kungu. Pandēmijas laiks, kad cilvēkiem ir mazāk iespēju pulcēties, liek saprast, cik nozīmīgi mums ir būt kopā un tikties ar citiem.

Pārdomāšu Kristus debesbraukšanas dienas notikumus, kad pēc krustā sišanas un augšāmcelšanās, ko atzīmējam Lieldienās, Kristus bija kopā ar mācekļiem un 40. dienā tika uzņemts debesīs.

Varētu domāt, ka šis notikums atstāj lielu tukšumu – Kristus savus sekotājus ir atstājis, bet Svētais Gars, Dieva nesaredzamā klātesamība, nav vēl atklājies. Arī kristīgajā dzīves redzējumā mēs pazīstam nedrošību, gaidīšanu un ilgas. Tomēr par Kristus sekotājiem pēc debesbraukšanas notikuma ir rakstīts pretējais: “Kad viņš (Jēzus) tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs. Tad tie viņu pielūdza un ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē, un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu” (Lūkas ev. 24:53). Mācekļi bija 40 dienas pavadījuši kopā ar augšāmcelto Jēzu un varēja cerīgi raudzīties uz nākotni, kad piepildīsies Dieva solījums: “Es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Palieciet pilsētā, līdz tapsiet ietērpti spēkā no augšienes.” (Lūkas ev. 24:49, izcēlums Ieva Graufelde).

Paldies Ievai Graufeldei par palīdzību, iepazīstinot ar Kristus debesbraukšanas dienas, Vasarsvētku un citām svētku tradīcijām Zviedrijā.

Par ko vēl būtu interesanti uzzināt “Iepazīsti Zviedriju” ciklā? Atraksti mums par to e-pastā uz [email protected].