Ar sirsnīgu atklāšanu, vērienīgu Lielkoncertu un Ģimenes dienu Stokholmā krāšņi izskanējuši Latviešu Reģionālie Kultūras svētki Eiropā Latvijas Simtgadei, Ziemeļeiropas reģionā.
No 2017. gada 20.-22. oktobrim Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika Reģionālie Kultūras svētki Eiropā Latvijas Simtgadei, Ziemeļeiropas reģionā. Reģionālie Kultūras svētki Stokholmā trīs dienu garumā pulcēja turpat 400 dalībniekus – dejotājus, koristus, folkloristus, amatniekus un citu nozaru pārstāvjus no 9 Eiropas valstīm un aptuveni tik pat skatītājus. Svētki, kurus organizēja Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar Zviedrijas Latviešu apvienību, ir līdz šim vērienīgākais latviešu kultūras notikums Ziemeļvalstīs kopš 1989. gada VI Eiropas trimdas latviešu dziesmu svētkiem Helsingborgā, Zviedrijā.
”Prieks un pateicība, sirds siltums un smaidoši cilvēki ir gandarījuma sajūta par padarīto darbu, kas tik daudziem cilvēkiem ir radījis piepildījumu un svētku sajūtu. Ļoti pateicos visiem, kas noticēja Reģionālo kultūras svētku idejai, palīdzēja un palīdz to realizēt,” stāsta Eiropas Latviešu apvienības Kultūras referente un Reģionālo kultūras svētku idejas autore Inguna Grietiņa-Dārziņa un piebilst, ka Stokholmā notikušie svētki ir nu jau otrie Reģionālie kultūras svētki Eiropā, (pirmie šogad aprīļa beigās notika Britu salās, Īrijā, Dublinā), kas krāšņi izskanējuši un līdzi nesuši neizmērojamu pacilātības sajūtu, jaunu pieredzi un vīziju nākotnei. “Aptuveni 400 dalībnieki un gandrīz tikpat skatītāji vienojās kopīgā latvietības dvēseles stīgā trīs dienu garumā. Par to milzīgs paldies visiem maniem kolēģiem un mūsu sadarbības partneriem. Kopā izdevās izcili!” saka Inguna Grietiņa-Dārziņa.
Piektdien, 20. oktobrī, Stokholmā ieradās svētku dalībnieki, kā arī virsdiriģenti un virsvadītāji, kuri pievakarē Latvijas vēstniecībā tikās svētku atklāšanas pieņemšanā kopu mākslinieciskajiem vadītājiem, viesiem, rīkotājiem un sadarbības partneriem. Sestdien, 21. oktobrī, Svētku apvienotie kori aizvadīja intensīvu mēģinājumu cēlienu Dziesmu svētku virsdiriģentu Agitas Ikaunieces un Inta Teterovska, Eiropas dziesmu svētku virsvadītāju Ingunas Grietiņas-Dārziņas un Ilmāra Millera vadībā, savukārt deju kopu dalībnieki tikās spraigajās, horeogrāfa un Deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa vadītajās meistarklasēs, kā arī kopmēģinājumā un Eiropas Deju svētku virsvadītājas Jolantas Strazdiņas vadītajos kopmēģinājumos.
Reģionālo kultūras svētku kulminācija bija sestdienas, 21. oktobra vakara Lielkoncertā ar Latvijas Simtgades Dziesmu un Deju svētku repertuārā balstītu programmu, kā arī īpašo Latvijas Simtgades karoga godināšanas ceremoniju “Karoga ceļš”, kuru idejiski dāvanā Latvijai sarūpējuši jaunieši 2×2 nometnē. Lielkoncertā svētku uzrunas teica Latvijas Republikas vēstnieks Zviedrijas karalistē Marģers Krams, Latvijas Kultūras Ministres padomniece nacionālo un starptautiski nozīmīgu pasākumu jautājumos Selga Laizāne, ELA prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis un ELA prezidija biedre, kultūras referente, Svētku idejas autore un projekta vadītāja Inguna Grietiņa–Dārziņa. Pēc Lielkoncerta, īsi pēc plkst. 21.00, sekoja saviesīgs vakars ar dančiem un balli kopā ar grupu “Stokholmas spēlmaņi” (Zviedrija), kapelu “Vecie draugi” (Latvija) un Arta Neilanda vokāli instrumentālo grupu (Zviedrija).
Svētki turpinājās svētdien, 22. oktobrī, kad no plkst. 12.00 – 16.00 Ģimenes dienas ietvaros Fryshuset saieta namā notika svētdienas koncerts ar deju, folkloras kopu, ansambļu un koru uzstāšanos, danču un amatu darbnīcām un amatnieku tirdziņu, kurā varēja iegādāties Ziemeļvalstīs un Latvijā dzīvojošu latviešu meistaru darinātus linu un apdrukātus tekstilizstrādājumus, rotas un porcelāna traukus, gan arī gardumus no Latvijas.
Reģionālos kultūras svētkus Eiropā, Ziemeļeiropā organizē Eiropas latviešu apvienība sadarbībā ar Zviedrijas latviešu apvienību. Pirmie Reģionālie kultūras svētki Eiropā Latvijas Simtgadei aprīļa beigās notika Īrijā, Dublinā. Svētkos piedalījās 26 mākslinieciskās kopas, 28 latviešu amatnieku pulciņi, – kopā vairāk nekā 600 dalībnieku, svētkus vēroja vairāki tūkstoši skatītāju. Patlaban aktīvi norit gatavošanās Reģionālajiem kultūras svētkiem Viduseiropā, kas no 2018. gada 23.-25. februārim notiks Nīderlandē, Roosendaal, un Dienvideiropā, kas no 2018. Gada 27- 29. aprīlim notiks Turcijā, Antālijā. Uz tikšanos jau nākamajos Reģionālajos kultūras svētkos Viduseiropā un Dienvideiropā, kā arī Pasaules latviešu dienā, Latvijā, Rīgā, 2018. gada 2. jūlijā!
Svētku norisi Zviedrijā atbalsta LR kultūras ministrija, LR ārlietu ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Republikas vēstniecība Zviedrijā, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība; latviesi.com un SLG – Stockholms Lito Grafiska AB.
Papildinformācijai:
Inguna Grietiņa–Dārziņa
Eiropas latviešu apvienība
Prezidija biedre, kultūras referente
Projekta idejas autore un vadītāja.
+353 (86) 338 6968
www.ELA.lv , [email protected]
Ieva Reine
ELA prezidija biedre
Zviedrijas latviešu apvienības valdes pārstāve
Svētku rīcības komitejas vadītāja Zviedrijā
+46 (0)70 177 2458
www.ZLA.se , [email protected]
Infomāciju sagatavoja:
Aira Miķelsone
Zviedrijas latviešu apvienības pārstāve
Komunikācijas darba grupas vadītāja Zviedrijā
+46 (0)76 792 0022
www.ZLA.se , [email protected]
Video un Foto pieejami ELA facebook lapā
https://www.facebook.com/EiropasLatviesuapvieniba/?ref=br_rs
Video, Raitis Freimanis: Lielkoncerts Stokholmā 20171021 / 1. daļa
Video, Raitis Freimanis: Lielkoncerts Stokholmā 20171021 / 2. daļa
Foto, Raitis Freimanis: Lielkoncerts Stokholmā 20171021
Foto Aivars Narvais: Visi Svētki
https://failiem.lv/u/5x22t244
Par Zviedrijas Latvieši apvienību:
Zviedrijas Latviešu Apvienība (ZLA) apvieno Zviedrijas latviešus vienā kopīgā organizācijā. ZLA mērķis ir palīdzēt Zviedrijā dzīvojošiem latviešiem saglabāt un uzturēt latviešu valodu, kultūru, un identitāti. ZLA veicina un atbalsta latviešu darbību un iniciatīvas visā Zviedrijā, kas veicina šī mērķa sasniegšanu.
Par Eiropas Latviešu apvienību:
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) apvieno ārpus Latvijas reģistrētas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas Eiropā. ELA darbības mērķis ir pārstāvēt latviešu diasporas intereses Eiropas mērogā, tās biedru organizāciju darbības saskaņošana informācijas, izglītības un kultūras jomā un sadarbības projektu veicināšana starp biedru organizācijām, kā arī ar radniecīgām citu tautību emigrantu organizācijām.