ZLA Stokholmas nodaļas valde aicina sestdien, 2020. gada 25. janvārī plkst. 16.00 uz filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” noskatīšanos un sarunu ar Ievu Lešinsku – Geiberi, sarunas moderators Jānis Krēsliņš. Wallingatan 34, 5.stāvā (durvju kods 8591).
Filma vēsta par notikumiem, kuri norisinājās pirms 40 gadiem, 1978.gadā, kad Ieva kā studente viesojās ASV pie tēva Imanta Lešinska, kurš tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misija ANO un nolēma pārbēgt ASV pusē un šo piedāvājumu izteica arī savai meitai. Ģimenei tika piešķirtas jaunas personu identitātes. 80.gadu vidū, kad Imants lešinskis bija publiski nācis klajā ar VDK darbību izgaismojošiem faktiem, viņš nenoskaidrotos apstākļos nomira. Filmas režiju un scenāriju veidoja Jāks Kilmi un Gints Grūbe, operators Aigars Sērmukšs. Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media”.
Imants Lešinskis (1931 – 1985) Latvijas 20. gadsimta vēsturē ir unikāla personība – padomju elites pārstāvis, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) līdzstrādnieks, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs vadītājs, visbeidzot ANO sekretariāta Ņujorkā darbinieks un tajā pašā laikā divu kungu kalps – teju divdesmit gadu garumā padomju un ASV specdienestu dubultaģents, neapšaubāmi nacionāli noskaņots, galu galā 1978. gadā kopā ar otro sievu Rasmu un meitu Ievu palicis ASV.
Filmas publicitātes foto
Personisks tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes stāsts par viņas tēvu Imantu Lešinski, kurš bija pazīstams gan PSRS, gan ASV politiskajā sistēmā; viņa pārbēgšana uz ASV 1978. gadā kļuva par skandalozu starptautisko notikumu. Imants Lešinskis bija dubultaģents, kurš dzīvoja un darbojās, mainot identitātes.
Filma balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu ierakstos, tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti; izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls.
Informāciju sagatavoja Gunta Eneroth, ZLA Stokholmas nodaļas valdes priekšsēdētāja.
