Ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu īstenots Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu arhīva sistematizēšanas projekta pirmais posms
Apskatīt komentārus (0)
19.12.2017
Ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu īstenots Zviedrijas latviešu organizāciju
vēsturiskā dokumentu arhīva sistematizēšanas projekta pirmais posms
2017. gada
rudenī, sadarbojoties Latvijā un Zviedrijā dzīvojošiem zinātniekiem, ir
noslēdzies Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu arhīva
sistematizēšanas projekta pirmais posms. Projektu ar Latvijas Ārlietu
ministrijas finansiālu atbalstu īstenoja Zviedrijas Latviešu Apvienības (ZLA) Arhīvu
grupa Lilitas Zaļkalnes vadībā sadarbībībā ar Latvijas Valsts Arhīva Personu fondu
un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāju, arhivāri, Inesi Kalniņu. Projekta gaitā
caurlūkota un sakārtota aptuveni piektā daļa no Zviedrijas latviešu dokumentu
arhīva materiāliem, kas jau drīzumā būs pieejami izpētei zinātniekiem. Arhīva materiālu
sakārtošanu darbu iecerēts turpināt arī nākamgad.
Kā
pastāstīja projekta autore un viena no īstenotājām Lilita Zaļkalne, intensīvākais
darbs pie Zviedrijas latviešu organizāciju apjomīgā dokumentu arhīva
sakārtošanas noritēja 2017. gada augustā, kad, pateicoties Latvijas Ārlietu
ministrijas atbalstam un Zviedrijas Latviešu Apvienības iesniegtajam projektam,
Latvijas Valsts Arhīvu Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja,
arhivāre Inese Kalniņa varēja Zviedrijā pavadīt sešas nedēļas, caurskatot,
kārtojot un aprakstot līdz šim rūpīgi uzglabāto, bet nesistematizēto Zviedrijas
latviešu organizāciju arhīvu. L. Zaļkalne piebilst, ka projekta īstenošanā
neatsverama palīdzība bijusi iespēja pieaicināt profesionālu arhivāri no
Latvijas, Inesi Kalniņu, ņemot vērā tieši I. Kalniņas lielo pieredzi trimdas latviešu
organizāciju dokumentu izpētē.
Dokumentu
izpētes gaitā secināts, ka Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvs ir īpaši
vērtīgs, jo tajā saglabāti gandrīz pilnībā visi dokumenti, kas attiecas uz
latviešu organizāciju darbību Zviedrijā pēc Otrā Pasaules kara. L. Zaļkalne uzsver, ka arhīvā Zviedrijā
ir daudz unikālu dokumentu, kas stāsta, piemēram, par Otrā Pasaules kara bēgļu
laivām un to īpašniekiem; to, vai kāds ģimenes loceklis ar Sarkanā krusta palīdzību
tika pārvests no kara izpostītās Vācijas uz kara neskarto Zviedriju; to, kādus soļus spēra Latviešu Palīdzības Komiteja sakarā ar t.s. Baltiešu izdošanu 1945. gada beigās, vai kā izpaudās trimdas baltiešu sadarbība Aukstā kara laikā. Pateicoties veiktajai arhīva materiālu sakārtošanai, šādus un līdzīgus
jautājums zinātniekiem pavisam drīz būs iespējams izpētīt un darīt zināmus arī
plašākam interesentu lokam, norāda
L. Zaļkalne.
Zviedrijas
latviešu organizāciju arhīvs patlaban atrodas Zviedrijas galvenā arhīva Riksarkivet paspārnē un gādībā arhīva filiālē Arningē, ārpus Stokholmas. Arhīvs sastāv no vairāk nekā 120 plauktu metriem un arhīva materiālu veido dažādi dokumenti - žurnāli, grāmatas, bankas rēķini, fotogrāfijas, fotoalbumi, līgumi, ziņojumi, protokoli, sarakste, un daudz kas cits. Lielā materiālu apjoma dēļ līdz šim izdevies izskatīt un sakārtot 291 dokumentu kasti jeb apmēram vienu piekto daļu no visa Zviedrijā uzglabātā dokumentu arhīva. Darbu pie arhīva dokumentu sistematizēšanas iecerēts turpināt arī nākamgad.
Zviedrijas
Latviešu Apvienība izsaka pateicību Latvijas Ārlietu Ministrijai par pieškirto
pabalstu, kā arī īpaši pateicas Latvijas Republikas Vēstniecībai Zviedrijā par
pretīmnākšanu un palīdzību, kārtojot ar projektu saistītos jautājumus.
Papildinformācijai
Lilita Zaļkalne
Zviedrijas Latviešu
Apvienības
Arhīvu
grupas vadītāja
e-pasts lilita.zalkalns@tele2.se

Inese Kalniņa arhīva darbos 2017. gada rudenī, foto: Lilita Zaļkalne
Sakārtotais Zviedrijas Latviešu Apvienības arhīvs 2017. gada rudenī, foto: Lilita Zaļkalne
Atpakaļ