KultūraSvētki

Juris Rozītis: Otro simtgadi uzsākot

zviedrijas latviešu apvienība

Juris Rozītis *
Otro simtgadi uzsākot 


Tagad laikam visi Zviedrijas latvieši būs godam nosvinējuši Latvijas valsts simtgadi. Es pats to svinēju Stokholmā, kur bija ļoti intensīvas pāris nedēļas ar vairākiem sarīkojumiem. Patiesībā svinības sākušās jau agrāk šogad. Maija beigās kopā ar igauņu un lietuviešu biedriem nosvinējām visu trīs valstu simtgadi sevišķā Baltijas dienā Stokholmas plašajā brīvdabas muzejā – Skansen. Tāpat, sekojot ZLA ierosinājumam, Zviedrijas filmu institūts pavasarī savā Cinemateket programmā izrādīja deviņas baltiešu filmas (trīs no katras valsts) atzīmējot mūsu valstu simtgadi. Arī Stokholmas universitātē pavasarī notika Akadēmisks seminārs veltīts Baltijas valstu simtgadei.

Tuvojoties Latvijas valstssvētkiem, grupa privātu iniciatoru, sadarbībā ar latviešu organizācijām, bija novembrī sarīkojusi veselu Nedēļu Latvijai. Katru vakaru varējām satikties igauņu nama restorānā un iedziļināties kādā tematā no Zviedrijas latviešu vēstures, kultūras, politikas. Notika arī, kopā ar Baltijas kaimiņiem rīkots Baltijas dzejas vakars Stokholmas pilsētas bibliotekā. Nedēļa vainagojās ar aizraujošu uzvedumu Zvaigžņu sega, kur ar mūziku, dejām, vizuāliem efektiem piedalījās gandrīz visi Stokholmā dzīvojošie mūziķi un dejotāji. Sarīkojumam sekoja varena balle. Šos pasākumus rīkoja 18. novembra rīcības komiteja Stokholmā, kurā pārstāvētas visas Stokholmā esošās latviešu organizācijas.

Latvijas vēstniecība Stokholmā sarīkoja Latvijas valsts simtgadei veltītu koncertu, kurā Latvijas Nacionālās operas solistes Ingas Šļūbovskas-Kancēvičas un ērģelnieces Ligitas Sneibes izpildījumā skanēja latviešu autoru mūzika balsij un ērģelēm, kā arī plašu pieņemšanu vēstniecības telpās. Tieši 18. novembrī notika gan latviešu katoļu draudzes, gan ekumēnisks dievkalpojums ar sekojošu vakarēšanu igauņu nama telpās. Ekumēnisko dievkalpojumu un vakara sarīkojumu bagātināja spēcīga muzikāla programma – Christer Wikmark vadītais Kristera ansamblis un LV100 Dziedātājas Gaidas Rulles vadībā.

Tāpat jāpiemin, ka Stokholmas pilsētas bibliotekā patlaban līdz 21. decembrim apskatāma Baltijas valstu literatūrai veltīta grāmatu izstāde.

Un tas vēl nav viss! Vēl ap gadmiju gaidāmas divas izstādes. Viena – Kāpēc mēs aizbraucām? – sastāv no intervijām un fotogrāfijām ar jaunajiem latviešiem Zviedrijā. Otra, Saknes no Latvijas, kurā pirmo reizi vienkopus tiks eksponēti Zviedrijā dzīvojošo latviešu/ Latvijas mākslinieku darbi.

*Jāteic, ka Valsts svētku sarīkojumi Latvijas Simtgades zīmē notika arī 17. novembrī Gēteborgā, 18. novembrī Ērebrū un 24. novembrī Malmē. Tāpat no 21. līdz 24. novembrim Latvijas Simtgades koncerttūrē Zviedrijā visās trijās pilsētās ar īpašu koncertprogrammu viesojās arī Sinfonietta Rīga un akordioniste Ksenija Sidorova.

Visi šie sarīkojumi, vairāku iemeslu dēļ, atstāja man ļoti pozitīvu iespaidu un deva optimistisku skatu nākotnes darbībai. Pirmkārt, šo pasākumu rīkošanā un īstenošanā piedalījās turpat vai visa Stokholmas latviešu sabiedrība – gan jauni, gan veci, gan bijušie ‘trimdinieki’, gan jaunie ‘diaspornieki’. Otrkārt redzam daudzus piemērus gan privātai iniciatīvai un oriģinālai domāšanai, kā arī organizētās sabiedrības pretīmnākšanai. (Latvijas vēstniecība un Ārlietu ministrija aktīvi atbalstījusi daudzas šīs aktivitātes.) Treškārt, iepriecina uz Zviedriju pēdējos gados atbraukušo latviešu patiesā interese un vēlēšanās iedziļināties Zviedrijas latviešu kultūras pagātnē.

Kā liekas, Zviedrijas latviešu sabiedrība uz gadsimta sliekšņa saaugusi kopā un atradusi jaunu, saliedētu identitāti. Tas ir ļoti iepriecinoši. Tā mums jāturpina ar uzdrīkstēšanās drosmi un oriģinālu fantāziju kopā iet tālāk jaunajā gadsimtā.

Liels paldies ikvienam, kas savu roku pielicis šī vērtīgā procesa attīstībai!

** Raksta ilustrācijai izmantota Agneses Blaubārdes fotogrāfija no sarīkojuma “Zvaigžņu sega”, dizains Agnese Blaubārde, Mikus Vanags, kā arī foto no raksta autora Jura Rozīša personīgā arhīva. 

*** Juris Rozītis ir Zviedrijas Latviešu apvienības priekšsēdis, rakstnieks, atdzejotājs, teātra režisors un literatūrzinātnieks.

Ar *, ** un *** atzīmētas ZLA.se redakcijas piebildes.

Jums arī varētu patikt

Komentāri ir slēgti.

Vairāk:Kultūra